Kūrorta vēsturiskā izcelsme

Mūsu unikālā viesu grāmata Gūtmaņa ala glabā apmeklētāju vārdus no 19. gadsimta sākuma, bet aculiecinieku apraksti vēsta par vēl senākiem ierakstiem.

  Novadpētnieks Johans Kristofs Broce uzzīmējis alu un aprakstījis to 1794. gadā, kur cita starpā norādīts, ka „Tā veidota no akmenim līdzīgām smiltīm un pilna ar ieskrāpētiem to cilvēku vārdiem, kas alu apmeklējuši vairāk kā 100 gadu laikā.”

Rīgā dzimušais kara ārsts Johans Roberts Engelmans pēc Vidzemes apceļošanas savā aprakstā 1824. gadā raksta: „Gūtmaņa ala ir diezgan dziļa un augsta. Klintī no apakšas līdz pat augšai viscaur iegrebti vārdi, daļa no tiem te stāv jau 150 līdz 160 gadu.”
Bet Latvijas tūrisma veidotājs Kārlis Vanags raksta, ka vecākais uzraksts bijis no 1564. gada.

Apmeklētāju lielā interese par Siguldu, rod atsaucību arī valsts mērogā. 1926. gadā Sigulda tiek iekļauta iekšlietu ministrijas oficiālo kūrortu sarakstā. Tas dod iespēju ārzemniekiem uzturēties Siguldā līdz 14 dienām bez īpašas policijas atļaujas saņemšanas. Sigulda piepulcējās tādām vietām kā Rīgas jūrmala, Ķemeri, Baldone, un Liepājas jūrmala.

Par Siguldas kūrorta attīstību rūpējas pašvaldība un arvien aktīvāk iesaistās privātie uzņēmēji.

1927. gadā tiek uzsākti darbi un 1928. gadā tiek atvērta Pogiņa sēru un dūņu vannu iestāde Zušos. 1935. gadā tika uzbūvēta atsevišķa dzīvojamā māja pacientiem.  Visus darbus īpašnieks veicis par saviem līdzekļiem. Tā kā ar kūrorta vārdu vairāk tajā laikā saistās dziedniecības iestādes, tad protams, ka siguldieši ir lepni ar Zušu piedāvājumu. (It sevišķi tāpēc, ka Siguldā nav pludmales, kā vietām pie jūras). Kā atzīmē tā laika prese, Zuši droši stājas blakus Ķemeriem.  Sēra dūņu sastāvs tiek atzīmēts līdzvērtīgs Ķemeru dūņām. No Siguldas uz Zušiem tiek organizēta autobusu satiksme, kas dod iespēju miesta iedzīvotājiem ņemt dziednieciskās procedūras, neizmantojot naktsmītni un ēdināšanu.

Tiek meklētas arī citas dabas sniegtās iespējas - profesors Kupče izanalizē ūdens sastāvu Staiņu sēravotiem un Cūkaiņu un Līcīšu dzelzsavotiem.

Zušos pieejamas sekojošas procedūras:
1.sēra vannas
2. sēra un sāls vannas
3. sēra un skuju ekstrakta vannas
4. sēra un skābekļa vannas
5. dūņu vannas
6. dūņu kompreses
7. sērūdens dzeršanai, acu mazgāšanai
8. Masāža

Zušu sēravotos ieteica ārstēt sekojošas slimības:
Muskuļu un locītavu reimatisms, podagra, ģikts, aptaukošanās, sieviešu slimības, dažādas nervu slimības – nervu iekaisumi u.c., ķirurģiskas slimības – kaulu sāpes pēc lūzumiem, locītavu stīvumi, vēnu iekaisumi – trombozes, kāju stilbu vātis, hroniskas ādas slimības – ēde, zvīņu ēde u.c.

1926. gadā Tobis ierīko publisko pirti jeb vannu iestādi, kuras līdz tam laikam Siguldā nebija. Pirts bija noderīga gan vietējiem iedzīvotājiem, gan vasarniekiem, kā raksta laikraksts Siguldas ziņas „vasarnieki varēja gan Gaujas malā ņemt saules vannas un peldēties, bet tomēr bija spiesti vannu dēļ braukt uz Rīgu. Pašvaldībai būtu agri vai vēlu jāķeras pie šā trūkuma novēršanas, bet tādējādi šī rūpes laimīgā kārtā tagad atkrīt.”

Valsts atjaunošanās pēc Pirmā pasaules kara notiek lēnām. Un Siguldas kā tūristu galamērķa statuss uzliek vēl papildus pienākumus pilsētas budžetam, kuru risināšanai tiek prasīts papildus finansējums no valsts.
 Viens no visakūtākajiem jautājumiem ir Gaujas pārceltuve vai tilta pār Gauju trūkums.
Līdzekļi nepieciešami Jūdažu ceļa izbūvei (tas ir arī ceļš uz Zušiem). Arī pilsētvides sakopšanai – piemēram, dārziem, parkiem, ceļiem. Attīstot kūrorta darbību, arvien skaidrāk iezīmējas arī trūkumi mārketingā un reklāmā jeb kā teica toreiz kūrorta popularizēšanā.

Siguldas ziņās 1930. gada 24. maijā rakstīts: „Siguldai visas izredzes iekarot plaša un vērtīga kūrorta slavu. Tikai pilsētas pašvaldībai un siguldiešiem jāprot radīt apstākļi, kas lai pievilktu un saistītu plašas aprindas.”

Mērķtiecīgākai tūrisma jautājumu risināšanai tika nodibināta 1930-to gadu sākumā Siguldas kūrorta komiteja. (likvidēta 1939.g.) Sastāvs -  5 cilvēki Viens pilsētas valdes loceklis, viens domes pārstāvis, biedrību un iestāžu pārstāvji, komitejas priekšsēdētājs ir pilsētas valdes pārstāvis. Līdzekļus šī komiteja iegūst no pašvaldības, ziedojumiem, ieņēmumiem no Siguldas kūrorta komitejas pasākumiem.
Komitejai tika uzticēta tūrisma attīstības veicināšana Siguldas kūrortā. Tā bija tiesīga organizēt dažādas komisijas, priekšlasījumus, ekskursijas, izstādes, sacensības, apspriedes, tūristu mītnes, atpūtas vietas, izdot un izplatīt prospektus, plakātus, žurnālus.
Viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem bija padarīt Siguldas kūrortu par divsezonas atpūtas vietu – „pievilkt tādas pašas pilsētnieku masas kā vasarā, tā arī ziemā.” SKK savā darbībā uzsvēra to, ka veicināt tūrismu nozīmē veicināt saimniecisko dzīvi.
Komitejas darbības laikā tika uzlabota pilsētas tūrisma infrastruktūra, kūrorta propaganda, izdoti ceļveži, veidoti pasākumi, labdarības tirdziņi, uzturēts koris un sporta aktivitātes.

Kūrortu komitejas darbība atspoguļota komitejas izdevumos: žurnālos Siguldas balss (iznāca 1935.g.) un Gauja (1936.- 1939)
Kūrortu komitejas paveiktais:
1. Zīmes uz objektiem
2. Krāsainas maršrutu norādes. Uzstādīti ceļu un ielu krustojumos krāsoti virziena rādītāji. Tūristu maršrutu virzieniem krāsaini apzīmējumi – bultiņas, kas dod iespēju orientēties un sasniegt izvēlēto ceļa mērķi bez plāna. Tūristu maršrutu vitrīnas dažādās vietās, arī stacijas laukumā. Plānots uzstādīt stacijas laukumā grandiozu apmēru pilsētas un apkārtnes plānu tūristiem, kurš vakaros tiktu apgaismot.
3. Kartes ar pilsētas plānu
4. Labiekārtošana, piesaistot arī valsts līdzekļus. Piemēram par Iekšlietu ministrijas Emigrācijas un Tūrisma nodaļas piešķirtajiem līdzekļiem izkopt Kraukļu alas apkārtni un izbūvēt uz alu šūnakmeņa kāpnes. 1936. gadā IM EM un Tūr. Nodaļa piešķīra pilsētas valdei Ls 3000,- 20 ceļa virzienu rādītāju tūristiem ierīkošanai, 20 plakātu izgatavošanai vēsturisku vietu apzīmēšanai 15 solu ar dzelzsbetona kājām uzstādīšanai dažādās vietās un 15 dzelzsbetona atkritumu kastes.
5. Tūristu mītne. 1936. gadā Preses biedrība pārbūvējusi ekskursantu namu par modernu tūristu mītni. Ar virtuvi „pašgatavotājiem”, dušām, vannām.
6. Gidu apmācība. SKK noorganizēja gidu kursus, jo pieaugot tūristu skaitam, arī no laukiem, arvien biežāk rodas vajadzība pēc tūristu pavadoņiem.,
7. Tūristu kiosks. Atklāts 1936. gadā Vadoņa laukumā tūristu informēšanai, kur arī iespēja iegādāties skatu kartes, virzienu plānus, papirosus, augļūdeni. (kiosku uzbūvējis rūpnieks A. Koncis)
8. Reklāmas izdevumi, kūrorta propaganda. Reklāmu Latvijas presē, buklets vācu valodā,
9. Vēsturiski apraksti, informācija. SKK saprot, ka cilvēkiem ir pārāk maz zināšanu par Siguldas vēsturi. Tiek publicēti vēsturiski apraksti
Skolas pārzinis J. Baltkājis raksta „Tāpat kā Latvijas ģerbonī atmirdz 3 zvaigznes, arī Vidzemes Šveices vainagā ievītas 3 puķes Sigulda, Turaida un Krimulda.
10. Dalība tūrisma izstādēs. (14.-20. maijs – Amatnieku b-bā tūrisma porapogandas izstāde Apceļo dzimto zemi.)
11. Pasākumi, koncerti (Siguldas dziesmu svētki). Siguldas dziesmu svētki patiešām bija vērienīgs pasākums. 1935. gadā notikušie svētki pulcināja 46 korus ar 2000 dziedātājiem no Latvijas laukiem un mazpilsētām.  Organizējot šos svētkus SKK cerēja gūt sekojošus labumus – līdzekļus kūrorta labiekārtošanai, Siguldas reklāma, jo „katrs korists un viesis, ko uz Siguldu būs atvilinājušas skaistās latvju melodijas, iepazīsies ar Siguldas un apkārtnes vēsturiskām un dabas parādībām un būs viņas tālāk propagandētājs, „pacels visi šejienes tirdzniecību un saimniecisko dzīvi, dziedātāji un viesi – laba peļņa veikalniekiem, viesnīcniekiem, zemkopjiem.
Tika izvestas sarunas ar dzelzceļu par lētākām biļetēm un papildus reisiem.

Tika organizēti arī citi pasākumi – dejas sestdienās un svētdienas pie viesnīcas Sigulda, kino.
Vasarā 2 nedēļas koncertē Siguldas kājnieku pulka orķestris.
12. Sporta pasākumi
13. Tenisa laukums. 15. jūlijā 1928..g. tika atklāts tenisa laukums. Laikraksts Siguldas ziņas raksts „tas būs jaunās pilsētas – kūrorta pirmais lepnums. Laukumu ierīkojis pazīstamais rūpnieks V. Ķuze.” (laukuma izbūvēšanā ieguldīti ap Ls 5000,- laukuma izmēri 40x20 m
Izcirsti dabas skati Paradīzes kalna, (izsolot minētos darbus mazāksolīšanā)
14. Siguldas pludmale
15. Saukļi. SKK pilsētas reklamēšanai veidoja arī skanīgus saukļus.
*Sigulda jāveido nepieciešama apkārtnei un tiem ļaudīm, kam vajadzīgs miers, atpūta un veselība.
* Siguldu daba apveltījusi ar īpatnēju skaistumu: Gaujas krastiem, kalniem, gravām, alām, seno laiku vēsturiskajām drupām un visu to, pēc kā ilgojas lielpilsētnieki.
*Tūristi un ekskursanti! Apmeklējiet Siguldu ziedoņa krāšņumā!
*Dabas atmodu – pavasari vislabāk vērot Siguldā. Tūristi-ekskursanti, neaizbraucat garām Siguldai!
*Siguldas kalni un gravas ziemas tērpā ir sevišķi krāšņi. Tūristi! Apmeklējat SIGULDU!
*Tuvojoties pavasarim ir interesanti novērot dabas atmodu mūsu dzimtenes visskaistākās vietās. Apmeklējat krāšņāko stūrīti Latvijas ārēs – Siguldu!
* Sigulda – skaistākā pērle Latvijas vaiņagā.
* Latvijā nav bagātāku dabas krāšņumiem apveltītu vietu, kā Sigulda, Krimulda, Turaida.
16. Sigulda kā ziemas sporta pilsēta. 1934. gadā pašvaldība uzsāka aktīvu Siguldas kā ziemas kūrorta reklamēšanas darbu – ziemas sportu propaganda plakāti, slēpotāju maršruti, SKK izdeva Vidzemes Šveices reljefa karti tūristiem un ekskursantiem sadarbībā ar Latvijas centrālo tūristu biedrību.
Viena no idejām bija arī izkopt Siguldu par populārāko ziemas kūrortu Baltijas valstīs.

Laiks pēc II Pasaules kara līdz 1990. gadam.
Pēc II Pasaules kara situācija radikāli mainījās. Līdzīgi kā visā valsts ekonomiskajā dzīve, arī tūrismā netika turpināts atjaunot sasniegto pirms kara. Tika veidota un ieviesta jauna sistēma.

Domājot par pilsētas attīstības plānu tuvākajiem 15-20 gadiem, 1946. gada 28. marta sanāksmē tika uzklausīts LPSR Arhitektūras Padomes arhitekta Švābes priekšlikums.
Domājot par pilsētas attīstību, Švābe nosaka Siguldas pilsētas sociāli ekonomiskos pamatus
1. Rajona centrs
2. Kūrorta vieta
3. Rūpniecības un amatniecības centrs
4. Dārzniecības saimniecības

„..kur šinī sakarībā Siguldas pilsētā projektējama kā rajona admin.saimn, kult. Centrs, kā Latvijas PSR kūrorta, tūrisma un dārzu pilsēta.”

Sekmīgai pilsētas tālākai attīstībai mērķtiecīgi administratīvi pievienot arī pārgauju – Krimuldu un Turaidu.

Pilsētas plānā Švābe izdala dažādus saimnieciskos rajonus – parku un tūrisma rajons – Siguldas parks, Gaujas leja, kā arī Turaidas un Krimuldas vēsturiskie centri.

Vasarnīcu rajons – teritorija uz Rietumiem no Pils ielas, uz Z no Līvkalna ielas, un rajons Gaujas virzienā, Šveices iela un daļa gaujas ielas.

Tūristu bāze tika izveidota 1955. gadā. (darbojās līdz1992.g.) Sākotnēji tā bija piemērota tikai vasarām, jo tūristu izmitināšana notika teltīs. Vasaras sezonā bija 200 vietas teltīs. 1965.g.jūnijā nodeva ekspluatācijā jauno viesnīcu ar 196.vietām un ēdnīcu 200. personām.  Līdz ar to tūristu bāze varēja pilnvērtīgi darboties visu sezonu. Tūrisma kustība Padomju savienībā tika balstīta uz sīki izplānotiem maršrutiem, kurus apkalpoja bāzes – apmetnes vietas, kurās atstāt savas mantas, lai dotos apkārt izveidoto maršrutos. Siguldas tūristu bāze apkalpoja 4 vissavienības un vienu vietējo maršrutu.
Tūristu bāzē apmetās gan organizētās grupas, gan individuālie ceļotāji. Vidējais gadā TB apkalpoja 20-30 000 klientu.

Pilsētas tālākai attīstībai nozīmīgs bija LPSR Ministru Padomes 1968.gada 23. jūlija lēmums Nr 332 „Par  Siguldu kā atpūtas, tūrisma un sporta centru.” Turpmāk pilsētas attīstība bija jāpakļauj galvenajam uzdevumam – ekskursantu, tūristu, sportistu un atpūtnieku teicamas apkalpošanas nodrošināšanai. Siguldā tika paredzēts izveidot sporta kompleksu treniņiem un sacensībām gan vasarā, gan ziemā, uzbūvēt pie Gaujas laivu staciju, uzkopt parkus, labāk rūpēties par rezervātiem, arheoloģijas, arhitektūras, vēstures pieminekļiem.
Lēmums paredzēja paplašināt tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu uzņēmumu tīklu, izveidot divu dienu atpūtas namu rīdziniekiem. Līdz 1975. gadam tika paredzēts uzbūvēt autoostu, degvielas uzpildes staciju, kempingu, jaunu tūristu bāzi ar 300 vietām, trošu ceļus, stadionu, ūdensbaseinu.
Šis lēmums bija labs arguments tālākajā darbā komunicējot ar dažādām institūcijām pilsētai nepieciešamo pasākumu realizēšanai.
1968./69.g. sadarbībā ar Autotransporta un šoseju ministriju, LPSR Komunālās saimniecības ministriju, LPSR Ministru Padomes Valsts celtniecības lietu komisiju notika pilsētas galveno ielu rekonstrukcija – Padomju, Ausekļa, Stacijas, Suvorova, Turaidas, Gaujas, Rīgas un K. Marksa)

Padomju gados Siguldā atradās vairākas sanatorijas:
1.Bērnu sanatorija „Sigulda” (atradās bijušajā  „Villa Franc” Gaujas lejā).
2.Bērnu kaulu tuberkulozes sanatorija Krimuldas Jaunajā pilī.
3.Vissavienības arodbiedrību padomes sanatorija Siguldas Jaunajā pilī. Te veselību atguva cilvēki ar galvas traumu problēmām, sirds un plaušu slimībām. Visvairāk tomēr sanatorijā uzturējās ar plaušu slimībām saistīti pacienti. Viena no ārstēšanas metodēm bija fiziskas nodarbības – pastaigas pa Gaujas senielejas nogāzēm un kāpnēm. Apkalpoja pacientus, kuri ieradās ar arodbiedrību padomes ceļazīmēm. Arī vietējie varēja nopirkt iespēju ārstēties sanatorijā. Parastais uzturēšanās ilgums bija 21. dienas.

Pēc 1991. gada Siguldā saglabājusies viena no bijušajām sanatorijām un tā ir rehabilitācijas centrs „Krimulda”.