Mūsdienu kūrorts

Saulkrastu novads tā tagadējās robežās veidojies pakāpeniski, apvienojoties vairākām apdzīvotajam vietām. Saulkrastu kā kūrortvietas izveides pirmsākumi saistāmi jau ar 19. gs. sākumu.

Saulkrasti joprojām ir pievilcīga vasaras atpūtas vieta. Saulkrastu iedzīvotāju un novada viesu iecienītākā atpūtas vieta ir pludmale. Tajā izveidotas divas peldvietas. Peldvieta „Centrs” 2009.gada peldsezonā ieguva Nacionālo peldvietas kvalitātes sertifikātu, kas ir solis ceļā uz Zilo karogu. Peldvietā izbūvētas koka laipas ar skatu laukumiem, soliņiem, atkritumu konteineriem, ierīkots rotaļu laukums un uzstādītas ģērbtuves. Darbojas pludmales glābšanas dienests.

Saulkrastos pieejamas 15 dažāda veida naktsmītnes – viesnīcas, viesu nami, kempingi, atpūtas bāzes un telšu vietas - nodrošinot nakšņošanas iespējas 845 personām.
Aktīvās atpūtas piedāvājumā ir atpūta uz ūdens, zirgu izjādes, velo, kvadraciklu un sporta inventāra noma, mini golfs, peintbols, skeitošana, teniss, pirtis. Tiek piedāvāti maršruti velobraucējiem un nūjotājiem, ziemā – distanču slēpotājiem, nodrošinot aktīvās atpūtas iespējas visu sezonu.
Veselībai un skaistumam vairākos skaistumkopšanas salonos plašā piedāvājumā ķermeņa kopšanas procedūras.
Pastāvīgo iedzīvotāju skaita pieaugums lielā mēra iezīmē Saulkrastu virzību tālāk attīstīties ne tikai kā kūrortpilsētai, bet arī kā patīkamai pastāvīgas dzīves vietai Rīgas tuvumā.

Saulkrastus ļoti labi raksturo to ģerbonis - četras upes – Inčupe, Pēterupe, Ķīšupe, Aģe, pieci ciemi – Bādciems, Katrīnbāde (Pabaži), Pēterupe, Neibāde, Zvejniekciems, zilas debesis un jūra, kam pāri zelta saule.