Kūrorta vēsturiskā izcelsme

Jūrmala kā ārstniecības kūrorts bija pazīstama jau 18.gadsimta beigās, kad tautas dziedniecībā sāka izmantot sērūdeņraža avotus, kūdras un sapropeļa dūņas, ar kurām īpaši bagāta ir Jūrmalas pilsētas daļa – Ķemeri (Bad Kemmern), kas tā nosaukta par godu mežsargam Kemeram, pie kura sākotnēji apstājās cilvēki, braukuši šeit ārstniecības nolūkos. 1838.gads, kad cars Nikolajs I atvēlēja zemi, uz kuras uzcēla pirmo peldu iestādi, ir Ķemeru kūrorta dibināšanas gads.

Ķemeri ir unikāli ar to, ka šeit apvienojas 3 galvenie kūrorta faktori: piejūras klimats, minerālie ūdeņi un ārstnieciskās dūņas.

Citas Jūrmalas daļas – Dubulti (Dubbeln), Majori (Majorenhof) un Dzintari (Edinburgh) attīstījās kā piejūras klimatiskie un balneoloģiskie kūrorti. Jūrmalas daļa - Edinburga tā nosaukta par godu Edinburgas princim, ar kuru apprecējās cara Aleksandra II meita, un kuri kopā šeit apmeklējuši kūrmāju. Ārstniecību Rīgas Jūrmalā 1837.gadā pārzināja dr.V.Sodofskis, kas daudz darījis kūrorta dziedniecisko iespēju izpētē un popularizēšanā. Dr.Johans Kristiāns Nordštrēms (Johann Christian Nordstrem), 1870.gadā kāpās ierīkoja pirmo sanatoriju "Marienbad". Viņš arī sāka izmantot ārstniecībā klimatoterapijas elementus – pastaigas gar pludmali, fizisko darbu svaigā gaisā, peldes vannās ar jūras ūdeni. Šīs metodes kļuva ļoti iecienītas un līdz ar modi uz peldēšanos vilināja šeit aristokrātisko sabiedrību. Tas sekmēja dziednīcu un peldu iestāžu ierīkošanu, dažas no kurām saglabājušās līdz mūsdienām un ar savu savdabīgo arhitektūru veido Jūrmalas neatkārtojamo vēsturiskā kūrorta atmosfēru.