Biedrības protokols, 2008.gada 25.novembris

Biedrība „Latvijas kūrortpilsētu asociācija”
BIEDRU SAPULCES protokols Nr. 3

2008. gada 25.novembris
Jūrmala, Jomas iela 1/5

Sanāksmes sākums plkst. 11:00

Sanāksmi vada:
Aigars Tampe, Valdes priekšsēdētājs

Sanāksmi protokolē:
Māra Pētersone, Jūrmalas pilsētas domes Tūrisma un ārējo sakaru nodaļas vadošā speciāliste tūrismā

Sanāksmē piedalās:
Ģirts Trencis, Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs
Jānis Zilvers, valdes loceklis
Dace Strēle, Jūrmalas pilsētas domes Tūrisma un ārējo sakaru nodaļas vadītājas p.i.
Dace Vanaga, Rehabilitācijas centrs „Krimulda” valdes priekšsēdētāja
Ilze Pētersone, Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes priekšsēdētāja vietniece
Inga Sarma, Jūrmalas pilsētas muzeja direktores vietniece
Ilze Simsone, Baldones novada ar lauku teritoriju domes izpilddirektore
Valentīns Jeremejevs, biedrības „Mūsu Baldone” valdes loceklis, Baldones sanatorijas īpašnieks

Darba kārtībā:
1. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes uzņemšana biedrības sastāvā:
• Balsojums par Saulkrastu pilsētas domes uzņemšanu biedrības sastāvā;
• Jaunās Biedrības valdes sastāva un statūtu izmaiņu apstiprināšana;
2. Par dalību TAVA organizētajā Latvijas stendā starptautiskajās tūrisma izstādēs 2009.gadā;
3. Par LR EM tūrisma attīstības pamatnostādnēm 2009.-2015.gadam, iepazīšanās ar jauno redakciju un priekšlikumu sagatavošana;
4. Par 2. Latvijas kūrorta konferences rezolūciju;
5. Informācija par kūrortu vēsturiskajiem materiāliem;
6. Par izsludinātiem pieredzes apmaiņas braucieniem uz Skandināvijas valstu kūrorta pilsētām;
7. Par Biedrības jaunizveidoto kontu un citi jautājumi saistībā ar LR VID;
8. Par nākamā gada biedrības darbības plāna apstiprināšanu;
9. Par nākamās biedrības sanāksmes vietu un laiku.

Ģ.Trencis izsaka savu atbalstu biedrības darbībai un izmantojot esošo pieredzi secina, ka Latvijas valsts attīsta tūrismu, bet ne kūrortus. Labs piemērs tam ir Lietuva un Igaunija, kur valsts sniedz lielu atbalstu tieši kūrortpilsētu attīstībai. Vēlētos, lai arī Latvijas valsts sekotu šim mērķim un sniegtu lielāku atbalstu kūrortu nozarē Latvijā.

A.Tampe iepazīstina klātesošos ar dienas darba kārtību. Pirmajā daļā tiks izskatīti darbā kārtībā iekļautie 9 jautājumi un otrajā daļā notiks viesošanās lielākajā Latvijas KRC „Jaunķemeri”, kas piedāvā arī plašāko procedūru klāstu. Notiks tikšanās ar KRC „Jaunķemeri” direktoru Mihailu Malkielu un KRC apskate.

1. punkts.
Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes uzņemšana biedrības sastāvā.
A.Tampe informē, ka pašreiz biedrības sastāvā ir divi biedri – Jūrmalas pilsētas dome un Siguldas novada dome. Biedrība ir atklāta institūcijā, kurā tiek aicināti arī citi biedri, kas atbilst kūrortpilsētas statusam.
I.Pētersone informē, ka š.g. 29.oktobrī Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju dome vienbalsīgi nolēma iestāties biedrības sastāvā un kā pārstāvi nozīmē Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes priekšsēdētāja vietnieci Ilzi Pētersoni, pers. kods: 200261 – 11568. Galvenais jautājums ir bijis par biedrības maksu, kas Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domei pēc iedzīvotāju skaita tiek noteikta 150 LVL gadā, ir apmierinošs. Šajā sakarā tiek iesniegti nepieciešamie dokumenti – Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes sēdes lēmums Nr. 18 un Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes priekšsēdētāja rīkojums Nr. 267. I.Pētersone lūdz uzņemt Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domi biedrības sastāvā un kā valdes locekli ievēlēt I.Pētersoni.
Biedrības „Latvijas kūrortpilsētu asociācija”, atklāti balsojot „par” – 2 (A.Tampe un J.Zilvers),
Nolemj biedrības sastāvā iekļaut Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domi.
Biedrības „Latvijas kūrortpilsētu asociācija”, atklāti balsojot „par” – 2 (A.Tampe un J.Zilvers),
Nolemj biedrības valdes sastāvā par valdes locekli iekļaut Ilzi Pētersoni, pers. kods: 200261 – 11568 un veikt nepieciešamās izmaiņas statūtos.
I.Simsone jautā par to, kādi dokumenti ir nepieciešami, lai iestātos biedrībā.
D.Strēle informē, ka ir jāiesniedz pilsētas domes lēmums par iestāšanos un rīkojums no domes priekšsēdētāja par deleģēto pārstāvi biedrības valdes sastāvā! Ja ir kādi jautājumi, tad to var iegūt zvanot pa tālruni: 67147907 vai pa e-pastu: mara.petersone@jpd.gov.lv

2. punkts
Par dalību TAVA organizētajā Latvijas stendā starptautiskajās tūrisma izstādēs 2009.gadā.

A.Tampe informē ar izdales materiālu palīdzību, kur nākamajā gadā plāno piedalīties Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) – tās ir septiņas izstādes. Pluss ir tas, ka dalības maksa kā biedrībai ir daudz zemāka nekā katrai pašvaldībai atsevišķi.
D.Strēle informē, ka ir trīs iespējas, kā piedalīties izstādēs:
- katrai pilsētai atsevišķi;
- zem Vidzemes tūrisma asociācijas;
- zem Biedrības
Jūrmalas pilsēta piedalās pati ar savu stendu trijās tūrisma izstādēs, tad tās var izslēgt jau tagad no saraksta.
J.Zilvers informē, ka Vidzemes tūrisma asociācija, kurā arī visi biedrības locekļi ir iesaistīti, arī piedalīsies vairākās TAVAs organizētajās izstādēs, būtu vēlams izvērtēt tās, kurās šī asociācija nepiedalās.
Tātad paliek četras izstādes, kurās būtu jāizvērtē piedalīties vai nē.
Tiek nolemts jautājuma precizēšanai par to, kur piedalīsies Vidzemes tūrisma asociācija precizēt D.Strēlei un G.Zaķītei no Siguldas TIC, lai varētu lemt tālāk šo jautājumu.

3.punkts
Par LR EM tūrisma attīstības pamatnostādnēm 2009.-2015.gadam, iepazīšanās ar jauno redakciju un priekšlikumu sagatavošana.

A.Tampe informē, ka LR Ekonomikas Ministrija ir publiskojusi izstrādātās tūrisma pamatnostādnes 2009 – 2015.gadam. Pašreiz tās ir iesniegtas uz publisko apspriešanu un ir iespējams iesniegt dokumentam nepieciešamās izmaiņas. Š.g. 21.novembrī notika šī dokumenta otrās versijas apspriešana, kur tika iestrādāti jau iesniegtie biedrības priekšlikumi. Abi šie dokumenti ir elektroniski visiem nosūtīti un pieejami. Līdz š.g. 28.novembrim ir jāiesniedz atkārtoti priekšlikumi dokumenta satura izmaiņām un š.g. 3.decembrī notiks dokumenta trešā apspriešana.
D.Strēle informē, ka vēl ir jāiepazīstas ar dokumentu vai pirmie priekšlikumi ir ņemti vērā. Vēl uzsvars ir jāliek uz veselības tūrismu, kur jau ir sagatavoti daži labojumi. Šajā sakarā lūdzam līdz šai ceturtdienai visus klātesošos sniegt kādus priekšlikumus, ja tādi rodas, lai varam sagatavot kopēju vēstuli.
J.Zilvers uzsver, ka ir jāskatās vai ir veiktas izmaiņas jautājumā par nodokļu atmaksu pašvaldībām.
A.Tampe informē, ka nekas netiek minēts par tūrisma ietekmi uz pašvaldības budžetu, ka būtu nepieciešama kādu nodokļu atmaksa pašvaldībām, kur ir liels tūrisma pieplūdums.
J.Zilvers min, ka pašvaldībām nevajag atteikties no šī punkta, jo tas ir ļoti svarīgs, dokumentā netiek minēti konkrēti procenti un netiek aizstāvētas pašvaldību intereses šajā dokumentā. Kā piemēru minēja, ka Siguldas budžets šogad ir ar mīnusa zīmi, jo liela daļa tiek atvēlēta tūrisma attīstībai, bet toties kaimiņu pašvaldībām, kas iegulda rūpniecībā budžets ir ar pluss zīmi un ekonomika iet uz augšu. Šāda tendence nemudina pašvaldības atbalstīt tūrismu pilsētā.
D.Strēle informē, ka konkrētas lietas un sīkākas darbības tiks iekļautas rīcības plānos, kas tiks apstiprinātas uz diviem nākamajiem gadiem, kuru izstrādi arī ir nepieciešams koordinēt.
A.Tampe min faktu, ka Pamatnostādnes tiktas apstiprinātas arī no Pašvaldību savienības puses, kuru vada Andris Jaunslejs, kas arī ir bijis pamats neko vairāk pašvaldību interesēs neiekļaut. Ierosina vērsties pie paša A.Jaunsleja, lai šis dokuments tiktu vērsts arī uz pašvaldību interesēm.
J.Zilvers min faktu, ka tūristi izmanto infrastruktūru pilsētā, kas ir jānodrošina par vietējās pašvaldības budžeta līdzekļiem, bet atpakaļ pašvaldība par katru tūristu pilsētā neko neiegūst.
A.Tampe piemetina, ka liels finansējums tiek tērēts arī atkritumu vākšanai un policistu nodrošināšanai, kas arī ir jāatbalsta no budžeta līdzekļiem. Tūrists Latvijai dod finansējumu šeit uzturoties, bet pašvaldībai nekas nepaliek, tas ir jāuzsver.
Ģ.Trencis atbalsta, ka tā ir laba ideja par papildus līdzekļu iegūšanu pašvaldībai, bet pieredze rāda, ka naudu parasti nevis iedod no nodokļiem, jo to būs grūtāk dabūt atpakaļ. Tāpēc labāk to pozicionēt kā piešķiramos izdevumus pašvaldības tūrisma projektu atbalstam, kā arī kūrortu atbalstam.
J.Zilvers. Tūrisma pamatnostādnēs noteikti ir jāiekļauj šī ideja, jo to tad sīkāk var apstrādāt rīcības plānos. Citām pašvaldībām varētu neinteresēt tūrisma attīstība, ja īsti nav ko piedāvāt, tāpēc arī varbūt Pašvaldību savienībai bija tik negatīva nostāja. Valstij ir izdevīgi, ja šeit uzturas tūristi, jo ilgāk viņi te uzturas, jo vairāk ir ienākumu, šos ienākumus arī pašvaldības vēlas atgūt.
I.Pētersone ierosina, ka mums pašiem sevi nav jāpārliecina, to mēs visi labi saprotam, bet gan Ekonomikas ministrija. Viņa atbalsta šo ideju.
J.Zilvers ierosina pamatnostādnes mērķos iekļaut šādu punktu: Nodrošināt pamatnostādņu laikā izveidot pašvaldību ieinteresēšanas mehānismu.
Tiek nolemts apkopot priekšlikumus un iesūtīt LR EM izskatīšanai un iekļaušanai tūrisma pamatnostādnēs 2009 – 2016.gadam

4.punkts
Par 2. Latvijas kūrorta konferences rezolūciju.

M.Pētersone informē par to, ka ir saņemtas atbildes no LR Ārlietu ministrijas, LR Ekonomikas ministrijas, kas vērš uzmanību uz pamatnostādņu izstrādi, kurās var iekļaut interesējošos jautājumus, LR Saeima, kas gaida priekšlikumus likumam „Par zemes dzīlēm”, LR Labklājības ministrija min, ka interesējošie jautājumi nav ministrijas kompetencē, bet gan sociālo pakalpojumu pārvalde. Vēstules ar LR Izglītības ministrijas atbalstu tika izsūtītas arī 12 Latvijas augstskolām un koledžām, kurām ir tūrisma vai medicīnas speciālistu programmas. Saņemtas atbildes no Latvijas kultūras koledžas, kura ierosina vērsties Rīgas Stradiņu universitātē un Turība, kas sniedz atbalstu savu speciālistu iesaistīšanā konkrētās programmas izstrādē, bet tomēr augstskola neatbilst, lai ieviestu medicīnas zinātnes programmu.
Turpina informēt, ka notika tikšanās ar LR RAPLM pārstāvi E.Kāpostiņu, kas informēja, ka pašvaldības var sniegt priekšlikumus likumam „Par nekustamā īpašuma nodokli”, kur atrunāt konkrētās pašvaldības atvieglojumus kūrortiestādēm vai tūrismā iesaistītiem uzņēmumiem. Ministrija priekšlikumus izskatīšos un Saeima tos apstiprinātu.
J.Zilvers min, ka Siguldas novada pašvaldībā jau pāris gadus pastāv šādi atvieglojumi, tieši saimnieciskajām darbībām un investoriem līdz pat 50% no nodokļa likmes, kuri tika apstiprināti LR Saeimā. Atvieglojumi primāri tiek vērsti uz jaunizveidotiem tūrisma uzņēmumiem pilsētā.
I.Pētersone arī piemetina, ka Saulkrastos jau trīs gadus ir ieviesti nodokļu atvieglojumi jaunajiem investoriem pilsētā, ne tieši uz tūrismu vērstiem.
Tiek nolemts turpināt saraksti par interesējošo jautājumu atrisināšanu.

5.punkts
Informācija par kūrortu vēsturiskajiem materiāliem.

D.Strēle informē, ka Siguldas pārstāve G.Zaķīte ir sagatavojusi informāciju par Siguldas kūrorta vēsturisko attīstību, bet par Jūrmalas kūrortu vēsturisko attīstību informēs I.Sarma.
I.Sarma informē, ka Jūrmalas pilsēta ir izveidojusies 1959.gadā un ka pilsētā ir izvietojušies divi kūrorti – Ķemeru un Rīgas Jūrmalas kūrorts. Viens no senākajiem piejūras kūrortiem Eiropā ir Rīgas Jūrmalas kūrorts, kur jau pēdējos 250 gadus peldas jūrā tūristi. Braitona visos materiālos tiek minēts kā senākais, bet Rīgas Jūrmala ir izveidojusies tieši tajā pašā laikā. Z-Vācijas kūrorti ir veidojušies krietni vēlāk. Tiek informēts, ka viņa un citi pārstāvji ir uzstājušies divās starptautiskās konferencēs – Atēnās un Vācijā, pozicionēt Jūrmalu kā senāko kūrortu. Kūrorts attīstījās tieši jūras peldēm 20.gs sākumā. Otrs kūrorts Ķemeri attīstījās 18.gs beigās, dibināšanas datums tiek minēts 1838.gads, kad tika izveidota pirmā peldu iestāde. Kūrorts tika veidots kā valsts kūrorts un tika dotēts no valsts. Pilsētas galvenais muzejs ir veltīts kūrorta vēsturei. Tēma ir unikāla, jo tikai nedaudzi nodarbojas ar šīs tēmas izpēti, ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Daudzi muzeja apmeklētāji par jauno kūrorta vēstures ekspozīciju muzejā ir patīkami pārsteigti.
I.Simsone informē, ka arī Baldonē ir viena kundze, kas ļoti labi pārzina Baldones pilsētas vēsturi, kas 100% saistās kūrortu attīstību.
I.Pētersone informē, ka Saulkrastos šogad tika svinēta jubileja Neibārdes peldvietai, kas tika dibināta 1828.gadā. Tā bija ļoti iecienīta vieta un pašreiz šeit top muzejs par kūrorta vēsturi. Tāpat ir pieejami materiāli par kūrorta vēsturi.
D.Strēle ierosina apkopot šo informāciju, lai atdzīvinātu kūrortu statusu.
J.Zilvers Šo informāciju izvietotu pašreizējās pilsētu mājas lapās, kā arī biedrības mājas lapā, kad tā tiks izveidota. Min to, ka pilsētu mājas lapas apmeklē daudz vairāk interesentu salīdzinot ar biedrību vai asociāciju mājas lapām.
I.Sarma min, ka Jūrmalas pilsētas muzeja misija ir popularizēt kūrorta vēsturi un veidot to kā pētniecības centru. Muzejs būtu ieinteresēts informācijas saņemšanai arī no Baldones, Saulkrastiem un Siguldas.
Tiek nolemts dalības pilsētām apkopot informāciju par pilsētu kūrortu vēsturi un iesniegt Jūrmalas pilsētas muzeja pārstāvei Ingai Sarmai.

6.punkts
Par izsludinātiem pieredzes apmaiņas braucieniem uz Skandināvijas valstu kūrorta pilsētām

M.Pētersone informē, ka uz doto brīdi nav jaunu izsludinātu grantu programmu Ziemeļvalstu padomes ietvaros, ka arī turpmāk tiks sekots līdzi šīm grantu programmām un arī citiem ES fondiem, lai iegūtu pilnvērtīgu citu Eiropas kūrortu veiksmīgu attīstības piemēru.

7.punkts
Par Biedrības jaunizveidoto kontu un citi jautājumi saistībā ar LR VID;

M.Pētersone informē, ka biedrība ir oficiāli reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā, kā arī Hansabankā biedrībai ir izveidots konts, kuru vēl ir jāaktivizē J.Zilvera kungam. Lai oficiāli tiktu apstiprināts jaunais biedrības loceklis un jaunievēlētā valde tiek parakstīts jaunais biedrības valdes locekļu saraksts un jaunie statūti.

8.punkts
Par nākamā gada biedrības darbības plāna apstiprināšanu;

A.Tampe iepazīstina visus ar sekojošo darbības plānu 2009.gadam:
1. Biedrības logo apstiprināšana;
2. Dalība ESPA kongresā, 2009.gada maijā Lietuvā;
3. Citu biedrības dalībnieku iesaistīšana biedrības darbībā;
4. EM Pamatnostādņu 2009 – 2015.gadam izstrāde un to papildināšana;
5. Izstrādāt kūrorta statusa likumu un MK noteikumus par kūrorta statusa piešķiršanu
6. Sadarbība ar Lietuvas kūrortu pilsētu asociāciju;
7. Publicitāte – mārketinga aktivitātes par kūrortiem Latvijā;
8. Dalība tūrisma izstādēs;
9. Izveidot kūrorta asociācijas mājas lapu un izvietot linkus sigulda.lv un jurmala.lv mājas lapās;
10. Grantu programmas – Norden, ERAF fondos utml.
11. Latvijas kūrortu vēsturiskā izcelsme un to dokumentācija;
V.Jeremejevs interesējas par dalību ESPA organizācijas kongresā.
A.Tampe informē, ka ESPA ir lielākā organizācija, kas apvieno kūrortus no vairāk kā 20 valstīm. Jūrmalas pilsēta ir vienīgā dalībniece no Latvijas no 2004.gada. Jūrmalas pilsētas pārstāvji noteikti brauks uz kongresu, kur varbūt turpmāk šo organizāciju var pārstāvēt biedrība nevis tikai Jūrmalas pilsēta.
J.Zilvers min, ka tā ir iespēja sevi pasniegt Eiropas līmenī un pievērst lielāku uzmanību.
D.Strēle min, ka Jūrmalā šis kongress tiks rīkots 2012.gadā.
A.Tampe informē par jaunu dalībnieku piesaisti, ka tie varētu būt Baldone, Liepāja un Ogre, kuriem ir pamatots vēsturiskais materiāls.
I.Pētersone interesējas kā izpaudīsies sadarbība ar Lietuvas kūrortu pilsētu asociāciju.
A.Tampe informē, ka sadarbība jau tiek veidota, jo katrai no biedrībā esošajām pilsētām ir sadraudzības pilsēta Lietuvā, kas arī ir kūrorts. Pirmā tikšanās varētu norisināties maijā ESPA kongresa ietvaros.
J.Zilvers informē, ka Siguldas sadraudzības pilsēta ir Birštonas un sadarbība ir ļoti laba
I.Pētersone informē, ka tikko noslēgts līgums par sadraudzības veidošanu ar Neringas pašvaldību un Nidas pilsētu.
A.Tampe informē, ka Jūrmalas sadraudzības pilsēta ir Palanga un iesaka, ka Baldonei varētu būt sadraudzības pilsēta Druskininki.
J.Zilvers min par mājas lapas izveidi, ka ir jāizvēlas biedrības mājas lapas domains un jāizvērtē kādas izmaksas jāparedz mājas lapas izveidei un uzturēšanai.
V.Jeremejevs iesaka kontu veidot arī kā ziedojuma kontu, kur uzņēmēji var ziedot biedrības darbībai.
A.Vanaga informē, ka LR EM notiek darba grupas tikšanās par kūrorta jautājumiem, kur piedalās arī Latvijas kūrortu asociācijas pārstāvis Uldis Līkops. Iesaka tikties ar viņu, lai tūrisma jomas virzība būtu vienota abu biedrību darbībā.
I.Simsone min, ka ar LR EM ir grūti sadarboties, jo daudz kas apstājas šajā iestādē, jo ir cilvēku resursu kapacitāte un ievelkas pat ES projektu realizēšana un ne tikai pašvaldībām, bet arī uzņēmējiem.
A.Jeremejevs ierosina izvirzīt vienu personu biedrībā, kas risinās visus jautājumus, kas saistās ar kūrortu attīstību un virzību Latvijā un arī pārstāvēs biedrību.
J.Zilvers tomēr uzskata, ka tas nav labs variants, jo ministrijās reti, kad ņem vērā vienas biedrības viedokli. Problēmas jau pašreiz sagādā, lai ņemtu vērā pašvaldības pārstāvju viedokli.
A.Tampe ierosina tomēr tikties ar Latvijas kūrortu asociāciju, bet izzināt, kas ir šīs asociācijas biedri, jo U.Līkops ne vienmēr vēlas uzklausīt un rast risinājumu.
Nolemj noskaidrot informāciju LR Finanšu ministrijā, lai piešķirtu kontam ziedojumu statusu, uzzināt Latvijas kūrortu asociācijas biedru sarakstu.

Tiek apstiprināts nākamā gada darbības plāns:
1. Biedrības logo apstiprināšana;
2. Dalība ESPA kongresā, 2009.gada maijā Lietuvā, Birštonās.
3. Citu biedrības dalībnieku iesaistīšana biedrības darbībā;
4. EM Pamatnostādņu 2009. – 2015.gadam izstrāde un no tā izrietošo rīcības plānu koordinēšana;
5. Izstrādāt kūrorta statusa likumu un MK noteikumus par kūrorta statusa piešķiršanu
6. Sadarbība ar Lietuvas kūrortu pilsētu asociāciju;
7. Publicitāte – mārketinga aktivitātes par kūrortiem Latvijā;
8. Dalība tūrisma izstādēs;
9. Izveidot kūrorta asociācijas mājas lapu un izvietot linkus sigulda.lv un jurmala.lv mājas lapās;
10. Grantu programmas – Norden, ERAF fondos utml.
11. Latvijas kūrortu vēsturiskā izcelsme un to dokumentācija;

9.punkts
Par nākamās biedrības sanāksmes vietu un laiku.
I.Pētersone ierosina pēc sēdes notikšanas informēt presi, īpaši Leta, ka šāda sēde notika un liels akcents tika likts uz pašvaldības atbalstu jaunizstrādātajās LR EM tūrisma pamatnostādnēs, lai valsts sāk pievērst pastiprinātu uzmanību.

Tiek nolemts, ka nākamā Latvijas kūrortpilsētu asociācijas sēde notiks 2009.gada 20.janvārī plkst. 11:00, Saulkrastos.

Sēde slēgta plkst. 12 30

Sēdes vadītājs:      A.Tampe

Protokolētāja:       M. Pētersone