Kūrorta vēsturiskā izcelsme

Carnikava pirmo reizi minēta Indriķa Livonijas hronikā 1211.gadā kā līvu karaspēka galvenā pulcēšanās vieta. Vāci to sauca par Koivemundi, līvi – par Sarnikau – Ošleju. Šī ir senā līvu zeme, daļa no Kubezeles novada.
Caur Carnikavu gājuši vairāki svarīgi ceļi – Rīgas – Pērnavas ceļš un Langas upe, kas savienoja Gauju ar Daugavu, līdz upes tecējumu pārtrauca ceļojošā kāpa.
Līdz 1917. gadam Carnikava varēja lepoties ar greznāko muižu Vidzemē.
Pirmo tautas dziesmu latviešu valodā publicējis Carnikavas mācītājs Fridrichs Meins.
Carnikavieši nodibināja savu labdarības biedrību jau 1875. gadā, un ar kori piedalījās II Vispārējos dziesmu svētkos.
Carnikava vienmēr bijusi slavena ar lašu un nēģu zveju.
Jau 19.gs. otrajā pusē Carnikavas muižas pagastam bija lieliski izveidota draudzes skola, kas carnikaviešiem pavēra ceļu uz tālāku izglītību.
No Carnikavas nākuši astoņi tālbraucēji kapteiņi, pieci zinātnieki, četri Lāčplēša ordeņa kavalieri un pat viens ģenerālis – kara ministrs.